Te Whakatairanga o te Reo Māori
Ngā tuhituhinga
Kia whakairihia ake rā e tātou ngā kupu, “Ko te reo te manawapou o te Māori. Mā te kōrero te reo e ora ai. Mā te ora o te reo, ka rangatira te tangata.”
Ko te reo Māori te reo taketake ake o ngāi tātou. Nō te ōrokohanga o te ao, heke iho i ngā tātai whakapapa, kua pūmau te reo Māori ki roto i ō tātou whatu manawa.
Ko te reo te manu e pāoroorohia ana i te wairua te mana me ngā whakaaro o tēnā, o tēnā o tātou.
Nō te taenga mai o Tauiwi i ngā rau tau 1800, ka huri ngā whakaaro o ō tātou tīpuna ki ngā taonga me ngā tikanga i kawea mai ki Aotearoa.
Ka whāngaihia ngā karakia me ngā tikanga a ngā mihinare, ngā mahi hokohoko i waenganui i ngā kaihokohoko tauiwi anō hoki. Ka uru mai ngā pū, ngā waipiro, me ngā mate pēnei i te urutā. Nā ēnei āhuatanga ka raru ai tātou a ngāi Māori. Ka raru hoki tō tātou reo.
I te tau 1847 ka puta mai te Education Ordinance Act. Mēnā e hiahia ana ngā kura Mihinare he pūtea mai i te Kāwanatanga, me pūmau te ako i roto i te reo Pākehā.
I te tau 1867 ka puta mai te Native Schools Act. I konei ka whakaturehia ko te reo Pākehā anake te reo ka kōrerohia, ka hari i ngā akoranga katoa i roto i ngā kura. I te tau 1880 ka puta mai ngā marautanga me ngā hōnore ka whakawhiwhia ki ngā kaiwhakaako mō te ako i ngā mātauranga ki te reo Pākehā.
Nā ēnei ture me ēnei mahi whakamana kore i a tātou, ka ngaro te reo ōnehe. Kua noho mokemoke ngā paemaunga i te mea kāore e rangona iho te reo taketake ake o te whenua nei.
Ahakoa ēnei pōrarutanga ki tō tātou reo, ki tō tātou mana anō hoki, i whakaputainahia ngā niupepa reo Māori e te Kāwanatanga pērā i Te Karere o Niu Tireni. Ka whakaputaina hoki e ō tātou tīpuna tā rātou ake niupepa, arā, Te Hokioi o Niu Tireni, e rere atu na i waenga i ngā tau 1862-63, i raro i a Kīngi Pōtatau.
Nā ēnei tānga i āwhina i a tātou ki te whakaora anō i tō tātou ake reo. I ēnei rā, kei te kaha tonu tātou ki te whakamana i tō tātou reo kia tū rangatira, kia tū motuhake hoki ki roto i a Aotearoa.